Kā aizsargāt jaunaudzes no dzīvnieku bojājumiem: labākie līdzekļi un metodes

Jaunaudžu aizsardzība ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem ikvienam meža īpašniekam. Latvijā staltbriežu, aļņu un stirnu populācijas pēdējos gados pieaug, un to radītie bojājumi kļuvuši par nopietnu problēmu. Kailsakņu kociņu apgrauzti dzinumi, mizoti stumbri un lauzti zari var samazināt jaunaudzes kvalitāti un aizkavēt tās attīstību vairākus gadus. Bojājumu rezultātā mežaudze pārvēršas par mazvērtīgāku koksni, ko var izmantot, galvenokārt, enerģētiskās koksnes vai papīrmalkas ražošanā.

Lai pasargātu savu ieguldījumu un nodrošinātu meža ilgtspēju, ir vērts izvērtēt dažādas aizsardzības metodes — gan tradicionālās, gan inovatīvās.

1. Individuālie aizsarglīdzekļi

Plastmasas spirāles un caurules

• Visbiežāk lietotais veids jauno kociņu aizsardzībai.
• Aizsargā pret dzinumu apgraušanu un stumbra mizas bojājumiem.
• Piemēroti priedei, ozolam, bērziem un citiem vērtīgiem koku sugu stādiem.
• Trūkums: jāseko, lai spirāle ne pārāk cieši pieguļ, augot kokam.

Tīklu aizsargi

• Vēl noturīgāki pret dzīvniekiem nekā plastmasas spirāles.
• Piemēroti staltbriežu un aļņu apdzīvotās teritorijās.
• Var kalpot vairākus gadus, līdz kociņš nostiprinās.

2. Ķīmiskie repelenti

Tirgū pieejami dažādi repelenti (piemēram, Trico, Cervacol, Plantskydd), kas ar smaržas vai garšas palīdzību attur dzīvniekus no jaunaudzes apgraušanas.

• Plusi: viegli lietojami, efektīvi pirmajos gados.
• Mīnusi: jāatjauno vairākas reizes sezonā, īpaši pēc lietus vai sniega.

3. Kolektīvā aizsardzība

Žogu izbūve

• Efektīvākais risinājums lielākām jaunaudzēm (no 1 ha).
• Stiepļu vai speciālais mežsaimniecības žogs ar 1,8–2,2 m augstumu spēj pasargāt no staltbriežiem un aļņiem.
• Augstākas sākotnējās izmaksas, bet nodrošina ilgtermiņa drošību.
• Piemērots īpaši dārgām un selektīvi stādītām kultūrām, piemēram, ozolu vai priedes audzēm.

4. Biotehnoloģiskās un inovatīvās metodes

• Koku sugu maiņa vai jauktas audzes – daļa privāto mežsaimnieku izvēlas stādīt mazāk “garšīgus” kokus (piemēram, egli, bērzu), lai samazinātu bojājumus.
• Feromonu vai smaržu līdzekļi – tiek izmēģināti Eiropā, bet Latvijā vēl tikai testu stadijā.
• Medību saimnieciskā plānošana – sadarbība ar vietējiem medniekiem, lai regulētu populāciju blīvumu un samazinātu riskus ilgtermiņā.

5. Integrētā pieeja

Vislabākos rezultātus sniedz vairāku metožu apvienojums:

• Mazām platībām — spirāles + repelenti.
• Lielām jaunaudzēm — žogs + mednieku iesaiste.
• Vērtīgām sugām (ozols, priede) — obligāti individuālie aizsargi.

Dzīvnieku radītie bojājumi mežā nav tikai estētiska problēma — tie ietekmē nākotnes koksnes kvalitāti un saimnieka peļņu. Aizsardzība prasa ieguldījumus, bet tie atmaksājas jau pēc dažiem gadiem, kad jaunaudze nostiprinās un kļūst mazāk pievilcīga dzīvniekiem.

Ikvienam meža īpašniekam būtu jāizvērtē:

• Kura metode piemērota konkrētajam apvidum un sugai.
• Cik lielu ieguldījumu var atļauties ilgtermiņā.
• Kā sadarboties ar medniekiem, lai panāktu līdzsvaru starp dabas un saimnieciskajām interesēm.